Mūks
No ''Vēsture''
Mūks, mūķene - garīdznieks, kas atteicies no laicīgās dzīves, lai visu savu dzīvi veltītu ticībai, dzīvotu nošķirti no laicīgās sabiedrības savā kopienā. Kristietībā mūki dod zvērestu:
- atturēties no seksa (celibāts) un nekad nestāties laulībā – visu savu dzīvi ziedot kalpošanai Dievam;
- atteikties no personiskām īpašuma kā tāda un dzīvot klosterī;
- bez ierunām ievērot klostera regulu.
Skat. arī: mūku ordenis