Mesli

Mesli (kr. дань) - naturālās vai naudas nodevas vadonības sabiedrības un valstu veidošanās periodā, kuras cilšu un/vai karadraudžu vadoņi ievāca un to militārajā un politiskajā kontrolē esošo teritoriju iedzīvotājiem. Dažkārt meslus maksāja kaimiņu ciltis vai vasaļvalstis, lai atpirktos no kara un nodrošinātu sev aizsardzību. Zemnieku kopienas meslos deva izaudzēto produkciju un mājlopus, savukārt apmetnes un hierarhijā zemāka ranga vadoņi - vērtīgas un viegli transportējamas lietas (zvērādas, dārgmetālus, amatniecības izstrādājumus, izrakteņus u.tml.).

Veidojoties pirmajām valstiskuma struktūrām, vadonim (valdniekam) dotie mesli pamazām kļuva par nodokli, bet karadraudzes locekļiem, garīdzniekiem dotie mesli pārveidojās par feodālo renti.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 203.-204. lpp.