Zamindars
Zamindars, Zamindari (no pers. zamīn + dār - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - zamīndār, urd. زمیندار - zamīndār; an. zamindars) - atkarībā no konteksta: zemes kungs un nodokļu iekasētājs Senajā Indijā, vai arī ienākumu no zamindaru valdījumiem nodoklis.
Deli sultanātā un Mogolu impērijā vasaļvalsts monarhs vai vasaļu cilts vadonis. XVII-XVIII gs. par zamnidariem dēvēja arī nodokļu uzpircējus, kas varēja nepiederēt pie aristokrātijas. XVIII-XIX gs. augstākā vietējā aristokrātija (navabs, mirza) un lielie zemes īpašnieki (zemes virsīpašuma tiesības bija koloniālajai pārvaldei) koloniālajā |ndijā. Bez tam šajā kategorijā tika iekļauti arī t.s. "jaunie zamindari" (an. new zamindars), t.i. bijušie suverēnie monarhi (XIX gs. suverenitāti zaudēja 550-600 maharadžas un radžas). Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā zamindaru īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) zamindari aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši maksājot koloniālajai pārvaldei īpašu "zamindaru nodokli".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
