Zamindars

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 27. maijs, plkst. 14.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zamindars, Zamindari (no pers. zamīn + dār - "zemes īpašums"; hind. ज़मींदार - zamīndār, urd. زمیندار - zamīndār; an. zamindars) - atkarībā no konteksta: zemes kungs un nodokļu iekasētājs Senajā Indijā, vai arī ienākumu no zamindaru valdījumiem nodoklis.

Deli sultanātā un Mogolu impērijā vasaļvalsts monarhs vai vasaļu cilts vadonis. XVII-XVIII gs. par zamnidariem dēvēja arī nodokļu uzpircējus, kas varēja nepiederēt pie aristokrātijas. XVIII-XIX gs. augstākā vietējā aristokrātija (navabs, mirza) un lielie zemes īpašnieki (zemes virsīpašuma tiesības bija koloniālajai pārvaldei) koloniālajā Austrumindijā. Bez tam šajā kategorijā tika iekļauti arī t.s. "jaunie zamindari" (an. new zamindars), t.i. bijušie suverēnie monarhi (XIX gs. suverenitāti zaudēja 550-600 maharadžas un radžas). Savos valdījumos (XX gs. 50. gados, kad agrāro reformu ceļā Indijā un Pakistānā zamindaru īpašumus nacionalizēja, to īpatsvars Indijā bija 43% no privātā valdījumā esošās zemes, bet Pakistānā - 31%) zamindari aplika to iedzīvotājus ar nodokļiem pēc saviem izskatiem, paši maksājot koloniālajai pārvaldei īpašu "zamindaru nodokli" (dažkārt literatūrā šo nodokli dēvē par "zamindari sistēmu") par tiesībām iekasēt nodokļus no zemniekiem. Tika nošķirts fiksētais (uz mūžīgiem laikiem) un parastais (tika pārskatīts reizi 20-40 gados) zamindaru nodoklis.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu