Amerikas Valstu Konfederācija

Amerikas Valstu Konfederācija jeb AVK - valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam.

Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”). 1861. gada 4. februārī sepši atšķēlušies štati - Dienvidkarolīna, Misisipi (izstājās no ASV 9.01.1861.), Florida (izstājās no ASV 10.01.1861.), Alabama (izstājās no ASV 11.01.1861.), Džordžija (izstājās no ASV 19.01.1861.), Luiziāna (izstājās no ASV 26.01.1861.), - Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. Mazliet vēlāk no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Teksasa (izstājās no ASV 1.03., pievienojās AVK 2.03.) Tenesī (izstājās no ASV 7.05., pievienojās AVK 2.07.), Arkanzasa (izstājās no ASV 6.05., pievienojās AVK 18.05.), Ziemeļkarolīna (izstājās no ASV 20.05., pievienojās AVK 21.05.) un Virdžīnija (izstājās no ASV 17.04., pievienojās AVK 7.05.). 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā. Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām.

Tā kā ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības (uz to reaģējot, no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija), sākās ASV pilsoņu karš. Četrus gadus ilgstošā karā Konfederāciju sagrāva un iekļāva atkal ASV jurisdikcijā.