Ptolemajs
Ptolemejs (lat. Ptolemaeus) jeb Ptolemajs Klaudijs (sgr. Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos; ~100.–178. g.p.m.ē.) - dabaszinātnieks, astronoms, ģeogrāfs, pirmās zināmās Eiropas kartes sastādītājs.
Dzimis Ptolemaidā, Romas impērijas Ēģiptes provincē, jopš 127. gada dzīvojis un darbojies Aleksandrijā. Romas pilsonis. Viņa interešu sfērā ietilpa astronomija, ģeogrāfija, matemātika, optika, mūzikas teorija u.c.
Balstoties uz Aristoteļa mācību, Ptolemejs izveidoja debess ķermeņu kustības matemātisko teoriju. Lai izskaidrotu planētu cilpveida kustību, viņš pieņēma, ka katra planēta kustas pa nelielu apli – epiciklu (šo hipotēzi apt. 150. g.p.m.ē. izvirzīja Nīkejas Hiparks), bet epicikla centrs kustas pa lielāku apli – deferentu. Izmantojot šo teoriju, varēja samērā precīzi noteikt spīdekļu stāvokļus ilgākam laika periodam uz priekšu (spīdekļu kustības aprakstīšanai bija vajadzīgi 80 epicikli un deferenti). Ap 140. gadu Ptolemejs Aleksandrijā izveidoja ģeocentrisko planētu kustības teoriju un publicēja 1000 zvaigžņu katalogu. Savā darbā "Ģeogrāfija" sniedz ap 8000 dažādu ģeogrāfisku punktu koordinātes pēc garuma un platuma (nulles meridianu izvēlējās caur Kanāriju salām).
Zināmākie darbi: „Matemātiskā sintakse”, „Almagest”, „Ģeogrāfija” un „Tertabibloss".
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 6. lpp.
- Vecvagars M. Latvijas Vestures: Antikie un Bizantiskie Avoti. 11.-22. lpp.
