Horuns Jāzeps
Horuns Jāzeps (kr. Хорун Иосиф Иванович; 23.5.(4.6.).1884.-21.02.1962.) - virsnieks, pilsoņu kara Krievijā dalībnieks.
Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja Krievijas impērijas armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (старший унтер-офицер) pakāpei.
Kopš 1918. gada lielinieku partijas biedrs, dienēja Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) kavalērijas pulkā rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret Deņikina armiju, karā ar Poliju, kaujās pret Mahno anarhistiem, kaujās pret Petļuras spēkiem, Vidusāzijā piedalījās basmaču pretošanās kustības likvidēšanā. 1921. gadā mācījies kvalifikācijas celšanas kursos Augstākajā kavalērijas skolā (Высшая кавалерийская школа), 1926. gadā mācījies kavalērijas komandieru kvalifikācijas celšanas kursos, 1935. gadā absolvējis Kara akadēmiju (Военная академия им. М. В. Фрунзе). II Pasaules kara laikā strēlnieku divizijas un kavalērijas korpusa komandieris (līdz 12.1941.), 9. un 3. armijas komandiera vietnieks (1941.-1942.), strēlnieku divizijas komandieris 1. Rietumu un 2. Baltijas frontē (1943.-1944.). Pēc kara okupētajā Vācijā bija Hemnicas (Chemnitz) pilsētas kara komendants.
Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, 3 Sarkanās Zvaigznes ordeņi, Horezmas Sarkanās Zvaigznes ordenis, Aleksandra Ņevska ordenis, medaļas.
