Bruņinieku tiesības
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 9. februāris, plkst. 16.33, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Bruņinieku tiesības (vc. Ritterrecht) - feodālo tiesību sistēma viduslaikos, kas regulēja attiecības starp lēņa kungu (senjoru) un lēņa ņēmēju (vasali jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja gruntskundzību un bruņniecības statusu un privilēģijas.
Livonijā senākās bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē, kur tapa t.s. Voldemāra-Ērika lēņu tiesības, kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām.
Atkarībā no konteksta skatīt:
- Senākās bruņinieku tiesības
- Vidējās bruņinieku tiesības
- Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības
- Livonijas Bruņinieku tiesības
- Voldemāra-Ērika lēņu tiesības
- Livonijas spogulis
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
- George von Wenzki. Ritterrecht. - Lamberg, 1615 - 124 S.
