Krājkase
Krājkase (an. savings bank, vc. Sparkasse, kr. сберегательная касса) - kredītiestāde, kas operē ar tai piesaistītajiem iedzīvotāju naudas ietaupījumiem un uz laiku brīvajiem naudas līdzekļiem. Vēsturiski krājkases kā iedzīvotāju pašpalīdzības organizācijas ir krājaizdevu sabiedrību priekšteces, domātas galvenokārt mazturīgiem pilsoņiem, t.i. aizpildīja tukšumu keredītiestādēs, pieņemot arī sīkos noguldījumus. Pirmas krājkases parādījas XVIII gs. Rietumeiropā: Hamburgā (Patriotiskās biedrības izveidotā taupīšanas kase - Ersparungskasse, 1778.), Bernē (1787.), Bāzelē (1792.), Ģentē (1794.), pēc tam Anglijā, Bavarijā, Prūsijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmo krājkasi 1824. gadā nodibināja Literāri praktiskās pilsoņu biedrības direktors virsmacitajs Matiass Tiels, kuru atbalstīja Melngalvju biedrības vecākais Gustavs Vitte (statūtus apstiprināja apstiprinaja ģenerālgubernators Pauluči). Tā bija domata dienestniekiem un citiem nemantīgajiem. Krājkasi pārvaldījai trīs administrātori, no kuriem vienam bija jābūt Literāri praktiskās pilsoņu biedrības direktoram, bet pārējiem – ievēlētiem šīs biedrības biedriem. Noguldījumu mazākā summa bijusi 5 sudraba rubļi (1827. gada gadā likme samazināta no 5 uz 4), bet lielākā – 50 sudraba rubļi, par ko ik pusgadu izmaksati procenti 2,5% apmērā no noguldītās summas. Praktiski tajā pat laikā, 1825. gadā Liepājas tirgotājs Heinrihs Hagedorns izveidoja Liepājas krājkasi. Jelgavas krājkase nodibināta 1826. gadā pec Rīgas un Liepājas parauga (Jelgavas krājkasei bija dotas tiesības pieņemt tikai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju noguldījumus).
1919. gada 1. aprīlī Latvijas Pagaidu valdība izdeva noteikumus par Latvijas Valsts krājkases dibināšanu. Tā ir tieša Latvijas Valsts bankas priekštece. 1927. gada 10. martā Pasta tekošo rēķinu daļa sāka veikt noguldījumu operācijas, vēlāk – arī vērtspapīru operācijas. Kad pasta tekošo rēķinu daļu apvienoja ar Krājkasu centrāli, izveidojās Pasta krājkase. Par noguldījumiem Pasta krājkasē atbildēja valsts. Brīvos līdzekļus tā glabāja Latvijas Bankā. Krājkase bija atbrīvota no valsts un pašvaldību nodokļiem un nodevām. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 22. jūlijā Tautas Saeima pieņēma lēmumu par lielo tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu, un banku nacionalizāciju, bet pilnīga kredītiestāžu iekļaušana PSRS finanšu sistēmā pastāvošajā sistēmā notika 1940. gada beigās. Ar 1941. gada 1. janvāri tika izveidota Valsts Darba krājkašu un kredīta pārvalde. Pēc 2. Pasaules kara krājkases LPSR bija pakļautas PSRS Valsts Darba krājkašu republikāniskā pārvaldei. Kontroli pār krājkašu darbu realizēja arī LPSR Finansu ministrija un PSRS Valsts Bankas Latvijas nodaļa. 1987. gadā krājkašu sistēma tika reorganizēta. Uz bijušās krājkašu sistēmas bāzes izveidoja LPSR Krājbanku.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 237.-238. lpp.
