Golcs Rīdigers fon der
Grāfs Rīdigers fon der Golcs (vc. Rüdiger, Graf von der Goltz; 1865.-1946.) - virsnieks, 1919. gadā Rietumbaltijā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris.
Dzimis 1865. gada 8. decembrī Cillihavā (Züllichau), Brandenburgā, Vācijā, Golcas grāfa ģimenē. Izvēlējies militāro karjeru. Dienestu uzsāka 1885. gadā kā fānjunkurs (Fahnenjunker) 1. kājnieku gvardes pulkā (1. Garde-Regiment zu Fuß). Absolvējis Prūsijas karalisko Kara akadēmiju. Precējies ar Hannu Karolīnu fon Hasi (Hannah Caroline von Hase; 1873.–1941.), ģimenē dēls. 13 gadus dienējis ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu feldmaršala Hindenburga (Hindenburg) pakļautībā. No 1897. gada dienējis ģenerālštābā. 1. Pasaules kara laikā kā pulkvedis komandējis Rietumu frontē 76. Hamburgas kājnieku pulku (Infanterie-Regiment „Hamburg“ Nr. 76), piedalījies kaujās pie Marnas, 1916. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. 1917. gada jūnijā sācis komandēt 37. kājnieku divīziju. 1918. gada februārī iecelts par 12. landvēra divīzijas (12. Landwehr-Division) komandieri. 1918. gada 20. martā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (Ostsee-Division) komandieri, kas aprīļa sākumā pārdislocēta uz Somiju. Vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā. 15.05.1918. apbalvots ar Prūsijas Nopelnu ordeni (Pour le Mérite). 1919. gada sākumā atkomandēts uz Latviju uzņemties 6. rezerves korpusa vadību. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, iecelts par Liepājas gubernatoru. Pēc 16. aprīļa puča atbalstīja jauno Pagaidu valdības Ministru kabinetu, 6. rezerves korpusa daļām iesaistoties Latvijas zemessardzes cīņās pret LSPR armiju, bet pēc tās sakāves un lielākās Latvijas daļas atbrīvošanas - vadot karadarbību pret Ziemeļlatvijā ienākušo Igaunijas armiju un tai operatīvi pakļauto Ziemeļlatvijas brigādi. 1919. gada 21. septembrī noslēdza vienošanos ar Rietumu brīvprātīgo armijas komandieri Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās Latvijas teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet 6. rezerves korpuss formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā. Oktobrī tika atcelts no gubernatora posteņa un atsaukts uz Vāciju. 1920. gada martā piedalījās tā sauktajā Kapa pučā. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas virsnieku savienību (Reichsverband deutscher Offiziere). Miris 1946. gada 4. novembrī Kinsegas muižā, Bavārijā.
Literatūra par šo tēmu
- Goltz, Rudiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920
- Goltz, Rudiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps, Bd 2: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. Januar bis Mai 1919. - Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps, Bd 3: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. - Berlin, 1938
- Jobst Knigge. Kontinuität deutscher Kriegsziele im Baltikum. Deutsche Baltikumpolitik 1918/19 und das Kontinuitätsproblem. - Verlag Dr. Kovacs: Hamburg, 2003
