Manumisija

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 12. oktobris, plkst. 06.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Manumisija (lat. manumissio) - verga brīvlaišana Senajā Grieķijā, Senajā Romā un Rietumeiropā agrajos viduslaikos;

  • manumissio testamento - vergu atbrīvoja ar tautas sapulcē apstiprinātu testamentu, pēc tā nolasīšanas;
  • manumissio vindicta - Romā Republikas laikā rituāls prētora priekšā, kurā pieaicināta trešā persona pieskārās vergam ar īpašu zizli (vindicta) un pasludināja to par brīvlaistu, savukārt prētors konstatēja, ka īpašnieks to neapstrīd, strīda nav, un apstiprināja aktu;
  • manumissio censu - Romā maģistrātu laikā cenzors pēc verga īpašnieka lūguma ierakstīja vergu brīvo pilsoņu sarakstā;
  • manumissio per epistulam - Romā Domināta laikā brīvlaišana ar vēstuli, kuru jānolasa 5 liecinieku klātbūtnē;
  • manumissio inter amicos - Romā Domināta laikā verga brīvlaišana svinībās, draugu pulkā, kur viesi bija akta liecinieki;
  • manumissio eccesia - Romā impērijas norieta laikā verga īpašnieks vērsās pie garīdznieka, kurš baznīcā pasludināja konkrēto vergu par brīvu cilvēku.

Senajā Grieķijā brīvlaistie visbiežāk kļuva par metoikiem un palika pie sava bijušā saimnieka patronāžā. Senajā Romā brīvlaistie kļuva par nabadzīgajiem brīvajiem un tālāk savu dzīvesveidu un nodarbi noteica paši. Viduslaikos visbiežāk saglabājās brīvlaistā personīgā atkarība no bijušā saimnieka.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 285.-286. lpp.