Biržu kauja
Kauja pie Biržiem - militāra sadursme 1919. gada 17. oktobrī Biršofas (Birshof) mācītājmuižas starp Rietumu brīvprātīgo armijas vienību no vienas un Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka 4. rotas diviem vadiem (kom. leitnants K.Šteinbriks) un vietējo komandantūras komandu un aizsargiem no otras puses.
Latvijas armijas daļas bija ieņēmušas aizsardzības pozīcijas pie Biržiem: 1. vads nocietinājās kopā ar komandantūras komandu un aizsargiem (kopā 29 vīri) pie Podvāzes tilta, abās pusēs lielceļam. Pozīcijas tika nomaskētas un saņemta gūstā bermontiešu izlūku patruļa (4 jātnieki, kas tika atbruņoti un nosūtīti uz Jēkabpili), bet otrs vads (komandieris kaprālis Kārlis Stūre) nocietinājās flangā pie dzelzceļa tilta. Bermontiešu kolonna ar uguni tika pārsteigta gaitā, nezinot, ka priekšā pretinieks. Pēc vairāk nekā stundu ilgušas kaujas, kad kaprāļa Stūres vada uzbrukums draudēja pretiniekam nogriezt atkāpšanās ceļu, bermontieši pameta kaujas lauku, zaudējot 3 kritušos, 2 ievainotos, 1 lauka lielgabalu, 3 ložmetējus, 5 zirgus un ievērojamu skaitu šauteņu. Latvijas spēku pusē zaudējumu nebija.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 83. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
