Grāfs

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 2. jūlijs, plkst. 07.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Grāfs (fr. comte, angl. count[1], sp. conde; vāc. Graf, kr. граф; no vecvc. grafio un gravo < no viduslat. graffio < no gr. γραφεύς jeb grapheus - "sekretārs") – pavadonis, uzticības persona: ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amats un tituls radās Franku valstī (no lat. comes - "pavadonis, palīgs", piem. comes sacrarum largitionum – "galvenais mantzinis") VI-IX gs. grāfs (romāņu zemēs marķīzs) bija viena no augstākajām franku monarha galma amatpersonām, uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) vācu zemēs jeb palatināta romāņu zemēs - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada "Kapitulārijā"[2] juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem - aristokrātijas rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Anglijā pēc courtesy title principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās marķīza tituls.

Skat. arī: landgrāfs, markgrāfs, pfalcgrāfs, reingrāfs, vildgrāfs, altgrāfs, firstgrāfs, reihsgrāfs, burggrāfs, raugrāfs, gaugrāfs, vikonts

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (earl - no skandināvu jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
  2. Stepanus Baluzius (Étienne Baluze). Capitularia Regum Francorum. - Paris, 1677

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.

  • Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)

Resursi internetā par šo tēmu