Jura ordenis
Lielmocekļa un uzvarētāja Sv. Jura kara ordenis (Sv.Jo) (kr. Военный орден Св. великомученика и победоносца Георгия) - 1769. gada 26. novembrī (7.12. p.v.st.) dibināts Krievijas impērijas ordenis, apbalvojums virsniekiem par īpašiem personiskiem nopelniek kaujas laukā (par augsta ranga virsnieka sagūstīšanu, karoga iegūšanu u.tml.). 4 šķiras. Zelta krusts ar paplatinātiem galiem, no abām pusēm pārklāts ar baltu emalju. Aversā, centrā, aplī attēlots Sv.Juris, kurš zirga mugurā nogalina pūķi, reversā iniciāļi "СГ" (kr. Святой Георгий). Ordeņa zvaigzne ir četrstūraina, centrā zelta vai dzeltenā laukumā Sv.Jura monogramma. Apkārt uz melna fona devīze: "Par dienestu un drošsirdību" (За службу и храбрость). Lente ar trim melnām un divām oranžām svītrām.
- I šķiras krusts ir nēsājams platā lentē pār labo plecu, zvaigzne nēsājama krūšu kreisajā pusē.
- II šķiras krusts nēsājams kaklā, bet zvaigzne - krūšu kreisajā pusē.
- III šķiras krusts (mazāka izmēra) nēsājams kaklā.
- IV šķiras krusts nēsājams pogcaurumā.
Ar Sv.Jura ordeni apbalvoti arī vairāki virsnieki no Kurzemes un Vidzemes guberņām, t.sk. ģenerālis E.Kalniņš (par Portarturas aizstāvēšanu), apakšpulkvedis O.Kalpaks, pulkvedis Fr.Briedis, pulkvedis J. Skujiņš, ģenerālis K.Goppers (ar III šķiru par kaujām Ložmetējkalnā un IV šķiru), ģenerālis E.Klinsons, pulkvedis K.Ķūķis (IV šķira par kauju Satšovasas), pulkvedis P.Radziņš u.c.
1807. gadā pie Svētā Jura ordeņa nodibināja apbalvojumu zemākajām pakāpēm – Sv. Jura kara ordeņa goda zīmi, t.s. Jura krustu.
Skat. arī: Jura zobens
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
