Majors
No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 6. februāris, plkst. 12.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Majors (an. major, vc. Major, sp. el mayor, comandante, kr. майор; no lat. maior - "vecākais") - pirmā vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos, rangu hierarhijā starp pulkvedi un kapteini. Kā vienības komandiera, pulkveža palīga apzīmējums parādījās XVI gs. Spānijā, pēc tam vācu zemēs. Krievijas impērijā pakāpe tika lietota laikā no 1698. līdz 1884. gadam (kad majora vietā ieviesa apakšpulkveža - подполковник - pakāpi). PSRS majora dienesta pakāpi ieviesa 1935. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 129. lpp.
