Līvena nodaļa
Līvena nodaļa (kr. отряд князя А. П. Ливена, 08.03.1919.-06.06.1919.), jeb Līvena korpuss (06.06.1919.-09.07.1919.) - viena no pirmajām Latvijas Republikas bruņoto spēku - landesvēra (zemessardzes) - vienībām, saformēta 1919. gada februāra 8. martā Lībavā (mūsd. Liepāja), kur firsts A.Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд), kurai pievienojās Latvijas zemessardzes krievu rota. Komandieri:
- pulkvedis firsts A.Līvens (08.03.1919.-24.05.1919.)
- kapitans K.Didorovs (24.05.1919.-20.11.1919.)
1919. gada martā nodaļa ieņēma un aizstāvēja Volgundes apvidu. 22. maijā vienību veidoja 2 strēlnieku rotas, 1 ložmetējnieku komanda, 1 artilērijas baterija un jātnieku nodaļa (kopā ~ 400 vīru). Vienība 02.1919. ieņēma Vindavu (mūsd. Ventspils), 18.03.1919. - Mītavu (mūsd. Jelgavu), 22. maijā kopā ar Dienvidlatvijas brigādi operēja Babītes ezera virzienā, piedalījās Rīgas ieņemšanā. 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Pateicoties aktīvam brīvprātīgo pieplūdumam, jūnija vidū vienību veidoja 1 kājnieku pulks (3 bataljoni), ložmetējnieku komanda, sakaru komanda, sapieru rota un artilērijas baterija, kā arī 1 kājnieku bataljons, kas Rīgā pildīja garnizona dienestu. Cēsu kaujās nodaļa atsacījās piedalīties un izstājās no Latvijas zemessardzes, tāpēc 18. jūnijā pārdislocējās uz Rīgu, bet pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 03.07.1919. uz Mītavu (mūsd. Jelgava), kur turpināja formēšanos (2 bataljoni tika nosūtīti uz Liepāju pildīt sardzes dienestu).
1919. gada 6. jūnijā vienībai pievienoja Virgoliča nodaļu un Bermonta nodaļu, izveidojot Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas (kr. Северо-Западная армия) Rietumu korpusu jeb Līvena korpusu. 9. jūlijā Līvena nodaļa (~ 3500 vīri) devās uz pretlielinieku fronti pie Narvas (18. jūlijā Virgoliča un Kellera vienības atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un izveidoja Rietumu brīvprātīgo armiju), kur tika pārformēta par t.s. Līvena divīziju, kas kā 5. kājnieku divīzija cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas laikā līdz 1919. gada decembrim.
ierindnieks Malkins
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 206.-207. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
- Памятка Ливенца. 1919-1929. - Рига, 1929
- Рутыч Н.Н. Белый фронт генерала Юденича. - Москва, 2002
- Волков С.В. Белая борьба на северо-западе России. - Москва, 2003
- Ливен А.П., князь. В южной Прибалтике // Белое дело: Летопись белой борьбы: Материалы, собранные и разобранные бароном П.Н. Врангелем, герцогом Г.Н. Лейхтенбергским и светл. князем А.П. Ливеном, под ред. А.А. фон Лампе / ред. А.А. фон Лампе. - Берлин, 1927.
