Mednis Edvīns
Edvīns Aleksandrs Mednis (kr. Эдвин Меднис, 1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, rakstnieks.
Dzimis 1897. gada 4. augustā Raunas pagastā, Vidzemes guberņā. 1911.-1914. gados mācījies Cēsu L.Ausēja reālskolā. 1914. gadā kā savvaļnieks pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolas paātrināto kursu, absolvējis kā praporščiks. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, štabs-kapitans, jātnieku-izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts L.Puņina jātnieku-diversantu vienībai (конный отряд атамана Леонида Пунина). No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, kapitans. Ziemassvētku kaujās ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz dienvidiem, kur iestājās iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas jātnieku pulkā; piedalījās pulka cīņās ar Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. 1920. gadā Orlā kritis gūstā, bet tiek atbrīvots.
1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra Latvijas armijas dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921. gadā Aizsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1929. gadā beidzis Virsnieku kursus un 1930. gadā paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē. 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks. 1939. gadā atvaļināts. 1940. gadā strādājis Finanšu ministrijā revidents.
1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību, daudzu stāstu un noveļu autors. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis
- Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Lāčplēša Kara ordenis
- Polijas "Polonia restituta"
- Zviedrijas Vāsas ordenis
- Lietuvas Ģedimina ordenis, V šķira
- Igaunijas Ērgļa krusts, IV šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira
- Polijas armijas dzelzceļa apsardzes piemiņas medaļa
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3
