Plebeji

Plebeji (lat. plebeii, no plebs - vienkāršā, prastā tauta) - brīvie iedzīvotāji Senajā Romā, kuriem sākumā nebija politisko tiesību. Nav īsti skaidrs, vai kā kārta veidojusies no imigrantiem polisas veidošanās sākumposmā (kuriem līdzīgi kā metoikiem Senajās Atēnās, nebija pilsoņu tiesību), vai no vietējiem tēva varas atkarīgajiem vīriešiem. III gs.p.m.ē. plebeji panāca, ka, piešķirot vienlīdzīgas politiskās tiesības ar patriciešiem, viņus iekļāva "Romas tautā" (Populus Romanus Quiritium). Nabadzīgāko plebeju daļu veidoja saimnieciski un civiltiesiski atkarīgie zemnieki (patriciešū klienti), skaitliski mazāku daļu veidoja tirgotāji un amatnieki, bet pamatmasa bija brīvie zemnieki. T.s. republikas laika beigu posmā ar jēdzienu "plebeji" Romā apzīmēja visus pilsoņus, kuri sociālajā hierarhijā atradās zemāk par senatoriem un jātniekiem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 9. lpp.
• Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.