Keplers Johanness
Johanness Keplers (vāc. Johannes Kepler, lat. Ioannes Keplerus) - astronoms, astrologs un matemātiķis. Saukts gan par pirmo zinātnisko astrofiziķi, gan pēdējo nopietno astrologu. Pasaules skatījumā: pitagoriešu mistiķis.
Veicis fundamentālus atklājumus optikā. 1604. gadā novēroja supernovu mūsu galaktikā, pierādīdams, ka kosmoss nav nemainīgs. Pierādīja, ka planētas kustas pa elipsveida orbītām, un ka okeānu paisumu un bēgumu izraisa Mēness gravitācija, tam riņķojot ap Zemi.
Satura rādītājs
Biogrāfija
Dzimis 1571. gada 27. decembrī Veilderštadē (Weil der Stadt) pie Štutgartes. Tēvs landsknehts (pazudis bez vēsts, kad Johanness bija 18 gadus vecs), māte - krodziniece.
Izglītība:
- 1589. gadā absolvējis skolu cisterciešu Maulbronnas klosterī (vāc. Kloster Maulbronn).
- 1591. gadā uzsāka mācības Tībingenes (vāc. Tübingen) universitātē: klasisko „septiņu mākslu“ (lat. septem artes liberals) - gramatika, retorika, loģika, aritmētika, ģeometrija, mūzika, astronomija, - kurss, bet pēc tam padziļināti studēja teoloģiju.
1594. gadā viņu uzaicināja uz Grācu (vāc. Graz) pasniegt matemātiku. Grācā Keplers pavadīja 6 gadus, sarakstīja Mysterium Cosmographicum. 1597. gadā aprecējās ar dzirnavnieka meitu Barbaru Milleri. Viņu pirmie divi bērni mirst mazotnē.
1600. gadā Keplers ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Prāgā, kurp viņu uzaicināja Tiho Brahe. un pavadīja tur 10 gadus. Pēc Brahes nāves Keplers pārņēma tā galma astrologa un matemātiķa pienākumus. Šajā laikā viņam piedzima divi dēli un meita.
1612. gadā Keplers ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Lincā (vāc. Linz), taču imperatora galma astrologa amatu saglabāja. Pēc ilgstošas sli°ības nomira viņa sieva Barbara. 1613. gadā Keplers aprecēja galdnieka meitu (šajā laulībā 7 bērni, no kuriem izdzīvoja 4). 1615. gadā viņa māte, kura dzīvoja Leonbergā (vāc. Leonberg), tika apsūdzēta kā ragana, un tikai 1620. gadā, Kepleram pašam piedaloties tiesas procesā kā mātes advokātam, izdevās panākt viņas attaisnošanu.
1626. gadā Trīsdesmitgadu karā Linca tika izpostīta, un Keplers ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ulmā (vāc. Ulm). 1628. gadā viņš kļuva par Meklenburgas hercoga Albrehta fon Valenšteina (vāc. Albrecht Wenzel Eusebius von Waldstein (Wallenstein) 1583.-1634.) galma astrologu.
Miris 1630. gada 15. novembrī Rēgensburgā, kurp devās mēģināt saņemt visus šos gadus neizmaksāto algu un pa ceļam sasirdzis.
Galvenie darbi:
- Mysterium cosmographicum (Pasaules noslēpums, 1596)
- Astronomiae Pars Optica (Optika astronomijā, 1604)
- De Stella nova in pede Serpentarii (Par jaunu zvaigzni čūskneša zvaigznājā, 1604)
- Astronomia nova (Jaunā astronomija, 1609)
- Tertius Interveniens (Trīspusējā intervence, 1610)
- Dissertatio cum Nuncio Sidereo (Saruna ar zvaigžņu sūtni, 1610)
- Dioptrice (Dioptrija, 1611)
- De nive sexangula (Par sešstūru sniegpārslām,1611)
- De vero Anno, quo aeternus Dei Filius humanam naturam in Utero benedictae Virginis Mariae assumpsit (1613)
- Eclogae Chronicae (1615)
- Nova stereometria doliorum vinariorum (Vīna mucu jaunā stereometrija, 1615)
- Epitome astronomiae Copernicanae (Kopernika astronomija trijos sējumos, 1618-1621)
- Harmonice Mundi (Pasaules harmonija, 1619)
- Mysterium cosmographicum (Pasaules noslēpums, otrais izdevums, 1621)
- Tabulae Rudolphinae (Rudolfa tabulas, 1627)
- Somnium (Sapnis, 1634)
Ieteicamā literatūra
- Коперник, Галилей, Кеплер, Лаплас, Эйлер, Кетле. Биографические повествования (библиотека Ф.Павленкова). Челябинск, «Урал», 1997
- Белый Ю. А. Иоганн Кеплер. М., Наука, 1971
- Лишевский В. П. Рассказы об учёных. М.: Наука, 1986
- Еремеева А. И., Цицин В. А. История астрономии (основные этапы развития астрономической картины мира). Изд. МГУ, 1989
