Dzimta
Dzimta, ģints (an. family, kin, vāc. Geschlecht, kr. род; no lat. gens, gentis, no sengr. γένος, genos, γίγνομαι - "radinieki") - asinsradinieku līnija, kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, t.i. pēctecība ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm. Līdz ar to izpratne, kas ir dzimta, var atšķirties laikā un sabiedrībā. Radniecīgas dzimtas/līnijas dēvē par fratriju (piemēram, no trim brāļiem sākās divas atsevišķas līnijas, kuras kopā veido fratriju). Ģenealoģijas izpētes objekts.
Senajā Romā ar "gens" varēja apzīmēt gan šādu asinsradinieku līniju, gan plašāku radniecisku kopienu, piemēram, Gens Latinorum, Gens Campanorum, t.i. "latīņu dzimta" un "kampaniešu dzimta" cilts nozīmē, t.i. ļaužu kopumu, kuru no citiem atšķir valoda un likums, un kas pieaug tikai dzimstības ceļā - kā Cicerons min (pro Balbo, 13. lpp.): "Gentes universae in civitatem receptae, ut Sabinorum, Volscorum, Hernicorum" (veselas dzimtas uzņemtas mūsu polisā: sabīņi, volski, herniki).
Skat. arī: klans
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 1
- Klētnieks V. Dzimtu vēstures pētīšana. // Latvijas Vēstures instituta žurnāls 3. gads Nr.3 (11) 403-440 lpp. un Nr.4 (12) 581-614 lpp. Rīgā, 1939. - 2
