Bruiningi
baroni fon Bruiningi (vc. Bruiningk, kr. фон Бруйнингы) - bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. No Baltijā ievērojamākajām personām jāmin Vidzemes superintendants (1711.–1736.) Heinrihs fon Bruinings. Vairāki Bruiningi, Brāļu draudžu ideju ietekmēti, sāka interesēties par igauņu un latviešu zemnieku dzīvesveidu un atbalstīja vietējo tautu nacionālo atmodu, piemēram, Karls fon Bruinings (1782.–1848.), kurš nenogurstoši veicināja skolas izglītību zemniekiem, vēlējās tikt apbedīts igauņu kapsētā, kopā ar tautu, „kurai viņa sirds pukstēja visu mūžu” (viņu pēdējā gaitā pavadīja daudz igauņu no Brāļu draudzēm). Ievērojama loma Latvijas vēstures izpētē, bija ievērojamajam vēsturniekam Hermanim fon Bruiningam (1849.-1927.), kurš, starp citu, izveidoja jaunizveidotās Latvijas Republikas valsts un pašvaldības heraldiku.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Veselavas, Pauļu, Helenormas (Hellenorm) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln Des Geschlechts Der Freiherrn Von Meyendorff A. D. H. Uexküll. - Elektro-Typographie O. Jehpe, 1915 - 8 S.
