Bukshevdeni
baroni un grāfi Bukshevdeni (vc. von Buxhoewden, Buxhöwden, Buxhoeveden, kr. Буксгевдены), beletristikā arī Bukshēvdeni - sena vācu izcelsmes (no Lejassaksijas) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā ieradās XII gs. otrajā pusē. Dzimtas aizsācējs ir pirmā Rīgas Bīskapa Alberta brālis Johans fon Bukshevdens. 1795. gadā Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālim Fridriham Vilhelmam fon Bukshevdenam (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.) Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms II dāvāja grāfa titulu, ko 1797. gadā Krievijā apstiprināja ar imperatora Pāvila I diplomu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem jāmin pirmo Rīgas bīskapu, impērijas firstu Albertu fon Bukshevdenu (1199.-1229.), otro Leales bīskapu un pirmo Tērbatas bīskapu bīskapu Hermani fon Bukshevdenu (1163.-1248.), Pleskavas kņaza Vladimira znotu Teoderihu fon Bukshevdenu (~1170.-~1230.), Baltijas ģenerālgubernators (1803.–1810.), ģenerālis, grāfs Fridrihs Vilhelms fon Bukshevdens (vc. Friedrich Wilhelm von Buxhoevden, kr. граф Фёдор Фёдорович Буксгевден, 1750.–1811.), Krievijas impērijas vēstnieks Dānijas karalistē (1910.-1917.) Karls fon Bukshevdens.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mellera muiža jeb Baltāmuiža, saukta arī Dāla muiža (Weißenhof, Haltermanns Höfchen), Palsmanes (Palzmar), Ruperta, Lodes (Lode, ig. Koluvere) u.c. muižas.
