Kloti-Jirgensburgi
baroni fon Klodi no Jirgensburgas (vc. Clodt a.d.H. Jürgensburg vai Clodt von Jürgensburg) - vācu izcelsmes (no Vestfales) bruņniecības dzimta Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Somijas lielhercogistē un Iekškrievijā. Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Rolfs Klods (Rolof Clodt), kurš ieradās Rēvelē 1515. gadā. Rēveles sindiks, Livonijas ordeņa mestra padomnieks Josts fon Klods (1517.-1572.) saņēma lēnī Jirgensburgas pili (tāpēc šo dzimtas atzaru dēvēja par Klodiem no Jirgensburgas), bet 1566. gadā ar Polijas karaļa patentu kļuva par baronu. Tā mazdēlam Johanam Ādolfam (?-1720.), Vidzemes vicegubernatoram, tam esot gūstā Maskavā, Zviedrijas karalis Kārlis XII dāvāja brīvkunga titulu. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas pārstāvji tradicionāli darbojās kultūras un mākslas sfērās.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1650.–1653.) Gustavs Ādolfs fon Klods-Jirgensburgs (Gustav Adolf Clodt-Jürgensburg, 1621.–1681.), ģenerālmajors un gleznotājs Karls fon Klods-Jirgensburgs (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, kr. Барон Карл Фёдорович Клодт фон Юргенсбург; 1765.-1822.), tēlnieks Peters fon Klods-Jirgensburgs (vc. Peter Clodt von Jürgensburg, kr. Пётр Карлович Клодт; 1805.-1867.), gleznotājs Mihaels fon Klods-Jirgensburgs (Michael Clodt von Jürgensburg, Барон Михаил Петрович Клодт; 1835.-1914.), gleznotājs Nikolajs fon Klods-Jirgensburgs (Николай Александрович Клодт фон Юргенсбург (1865.-1918.).
