Anrepi
fon Anrepi (vc. von Anrep) - vācu izcelsmes (Ziemeļvestfāle) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kas XV gs. ieradās Livonijā. Dzimtas aizsācējs ir Gosvins Anreps(Goswin Anrep), Vācu ordeņa vasalis, kurš par dienestu saņēma lēnī Himelas (Hummel) muižu Sāmsalā. Tā dēls Johans aizsāka Hēlas (Hähl) līniju Igaunijā, kas aprāvās XVII gs. Otrs dēls Alofs (Aliff oder Alof Anrep) aizsāka Asikas līniju (Haus Assikas).
1635. gadā leitnants Gustavs Anreps (1616.–1666.) saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu un tika uzņemts bruņniecībā. Zviedrijas armijas kapteinis Frederiks Vilhelms (Frederick Wilhelm I von Anrep) Ziemeļu kara laikā krita krievu gūstā, bet pēc tam pārgāja Krievijas impērijas dienestā. 1742. gadā dzimta tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes bruņniecības landmaršals Ādolfs fon Anreps (Adolf Heinrich von Anrep, 1717.–1765.); kaujas pie Austerlicas varonis, ģenerālis Reinholds fon Anreps
Vidzemē Anrepiem piederēja Lielvārdes, Kerstnas (Kärstna), Sāmsalā Tagalas (Kihelkonna) u.c. muižas.
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls (Josef Karl von Anrep) apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.) un, apvienojot uzvārdus vienā, izveidoja jaunu dzimtu: Anrepi-Elmpti (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт).
Skat. arī: Kurts Konrāds Ferdinands fon Anreps, Maksis fon Anreps
Literatūra par šo tēmu
- Erik Yama Tienne. Anrep (Adelsgeschlecht): Helmdecke, Graf. - Turbspublishing, 2012, - 152 S. ISBN 6138651170
