Melnsimtnieki

Melnsimtnieki (no kr. черносотенцы) - nosacīts kopapzīmējums krievu nacionālistu kustībai XX gs. sākumā - Krievu sapulce (Русское собрание), Krievu monarhistu partijai (Русская монархическая партия), Melnajiem simtiem (Чёрные Сотни), Krievu tautas savienībai (Союз русского народа), Erceņģeļa Miķeļa savienībai (Союз Михаила Архангела) u.c. organizācijām, kas īpaši aktīvi darbojās 1905.-1914. gados. Apzīmējums it kā ņemts no Miņina vadītās Ņižnijnovgorodas melnās sotņas pulkiem, kas XVI gs. darīja galu juku laikiem Maskavas caristē. Uzņemoties "tēvzemes sargu" lomu un misiju aizstāvēt viņuprāt apdraudēto pareizticību, patvaldību un tautiskumu, melnsimtnieki bieži fiziski uzbruka liberāliem vai kospopolītiski noskaņotiem līdzpilsoņiem, politiskām organizācijām un mazākumtautību pārstāvjiem, t.sk. rīkoja ebreju grautiņus (еврейские погромы). Sarunvalodā par "melnsimtnieciskiem" dēvēja galēji labējus, monarhistiskus, nacionālistiskus, antisemītiskus uzskatus. 1906. gadā krievu nacionālistu organizāciju pārstāvji Maskavā organizēja kongresu, lai apvienotu visas organizācijas vienā - Atvienotā krievu tauta (Объединённый русский народ) - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas.