Melnā sotņa

Melnā sotņa (no kr. чёрная сотня - melnais simts) - atkarībā no konteksta:

• Maskavas lielkņazistē un caristē sociāla kategorija, slabadu iedzīvotāji, kas bija sadalīti t.s. "melnajās sotņās" ("melnie /prastie/ simti" - kr. чёрные /низовые/ сотни) kā slabadas vai kvartālu kopienās (cara Mihaila Romanova laikā Maskavā bija 10 melnās sotņas) - kas līdzīgs Rietumeiropas ģildēm. Viena melnās sotņas locekļa parādi attiecās uz visu kopienu. Tā arī pildīja klaušas pilsētā vai slabadā (remontēja un uzturēja ielas, tiltus, uzturēja dienesta viesnīcas, vietējās amatpersonas u.tml.).
• 20. gs. sākumā Krievijas impērijā krievu monarhistiska nacionālistu kustība - t.s. melnsimtnieki (черносотенцы), - kas uzstājoties ar nacionālistiskiem (šovinistiskiem), monarhistiskiem un antisemītiskiem lozungiem, valsts un krievu tautas glābšanas vārdā rīkoja masu grautiņus un uzbrukumus nekrieviem (galvenokārt ebrejiem). Vidzemē un Kurzemē baumas par "melno sotņu", kas it kā nākot postīt zemnieku mājas, izplatīja sociāldemokrātu aģitatori, lai piedabūtu zemniekus pievienoties viņu vadītajām bruņotajām vienībām 1905. gada revolūcijas nemieru laikā. Vēlāk sociālisti šādi sāka dēvēt visus revolūcijas pretiniekus.

Literatūra par šo tēmu

• Костомаров Н. И. Очерк Торговли Московскаго государства в XVI и XVII Столетиях. - Вь Тип. Н. Тиблена и Комп.: С-Петербург, 1862, стр. 145-146