Katapulta

Katapulta (no sgr. καταπέλτης, katapeltēs - "pret vairogu"; lat. catapulta, an. catapult, vc. Katapult, kr. катапульта) - no V. gs. p.m.ē. līdz XV gs. metamās artilērijas iekārta, paredzēta akmeņu, šķēpu u.c. par šāviņiem izmantojamu smagu priekšmetu mešanai lielā attālumā, lai sadragātu pretinieka ierindu vai aplenktās fortifikācijas būves.

Šāda tipa militārā tehnika parādījās Sicīlijā, tirāna Dionīsija I valdīšanas laikā (405.-367. g. p.m.ē.), pie tam, kas interesantākais, tika izgudrota mērķtiecīgi, monarham izveidojot īpašas militārās darbnīcas, kurās darboties tika noalgoti labākie tehniķi un metemātiķi no visas antīkās pasaules. Pirmajām katapultām par pamatu kalpoja klasiskais šaujamloks, palielināts un nostiprināts uz lafetes.

LIteratūra par šo tēmu

• Gordon J.E. Structures, or why Things don't Fall Down. - Penguin Books: Harmondsworth, 1978

Resursi internetā par šo tēmu

• Гордон Дж. Луки и катапульты.