Lilienfeldi
fon Lilienfeldi (von Lilienfeld, Lilienfeldt, kr. фон Лилиенфельд) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs bija Tērbatas tiesas asesors Larss Modulers (Lars Larsson Moduler), kurš 1650. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lilienfeldu. 1746. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas un Igaunijas, bet 1797. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1890. gadā Lilienfeldi-Toali (Lilienfeld-Toal) tika ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas armijas kapteinis Karls fon Lilienfelds vecākais (Karl Gustaw von Lilienfeld, 168?-1738) kļuva par brīvkungu.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem zināmi: Krievijas impērijas galma kambarkungs, imperatores Annas favorīts, barons Karls fon Lilienfelds jaunākais (Karl Gustaw von Lilienfeld, kr. Карл-Густав фон Лилиенфельд младший, 1711-1759); Vidzemes landmaršals Karls fon Lilienfelds (Karl Reinhold Georg von Lilienfeld, 1790-1875); Vidzemes landmaršals, Krievijas galma kambarkungs Georgs fon Lilienfelds (Georg Reinhold Karl von Lilienfeld1828-1881); Kurzemes gubernators (1868-1885), Starptautiskā socioloģijas institūta prezidents, jūrskolu dibinātājs Kurzemē barons Pauls fon Lilienfelds-Toali (Paul Fromhold, Freiherr von Lilienfeld-Toali, kr. Пауль Фромгольд фон Лилиенфельд-Толь, 1829-1903), Pāvilostas (Paulshafen) izbūvētājs Otto fon Lilienfelds (Otto Friedrich von Lielienfeld-Toali).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Upesmuiža jeb Sakas muiža, (Sackenhausen), Vecbilskas (Alt Bilskenhof), DOles (Dahlen) u.c. muižas.
