Klans
Klans (no gēl. clann - "bērni"; an. clan, vc. Clan, Klan, kr. клан) - viduslaikos ķeltu valodās (galvenokārt īru, skotu un velsiešu) apzīmējums vienos gadījumos paplašinātajai dzimtai, bet citos – ciltij. Ar laiku tā sāka apzīmēt plašu asinsradinieku grupu, kurai kopīgs bija hipotētiskā aizsācēja vārds (kas jaunākajos laikos pārtapa uzvārdā), un kuru veido vairākas linidžas. Skoti tam mēdza pievienot priedēkli "tas" (dēls), bet īri – "o" (mazdēls). Pats jēdziens nebija pastāvīgs un tā saturs mainījās laika gaitā, taču saglabājās pamatpazīmes: izcelsmes radniecība (reāla vai, biežāk, mītiska jeb izdomāta) un saimnieciskās saites. Zinātniskajā literatūrā tas ir pieņemts klasifikācijas apzīmējums asinsradinieku līnijai, t.s. paplašinātajai dzimtai (bieži vien lietojot kā sinonīmu terminam "dzimta"), kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, ne vienmēr var droši izsekot savstarpējo ģenealoģiju, bet ko veido linidžas, kuru ģenealoģija ir konkrēta. Klasifikācijas ērtībai to attiecina uz līdzīgām struktūrām arī citās kultūrās (kaut, protams, strukturāli tās atšķīrās no ķeltu klaniem, jo daudzviet to pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites).
Ķeltu klani sastāvēja no vairākām dzimtām (septa), savukārt septas apvienoja sevī patriarhālās lielģimenes (finna). Visiem septas locekļiem bija pie paša vārda arī kopējā pirmsenča vārds. Saglabāja kopīpašumu uz zemi, ko sadalīja savām ģimenēm apstrādei, uzturēja dzimtas kopienas paražas (asinsatriebība, kopatbildība, vecāko vēlēšanas). XIV-XV gs. klana galva pēc ieguva monarha apstiprinātu zemes kunga (feodāļa) statusu un pārvaldīja klana teritoriju ar daudzskaitlīgo radinieku palīdzību. Savukārt klana locekļi šajās zemēs bija priviliģētākā stāvoklī, nekā tam nepiederīgie iedzīvotāji. Atsevišķos Skotijas apvidos klanu organizācija saglabājās līdz pat XIX gs.
Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav – antropologi dažādi traktējuši šo jēdzienu. Vieniem tā ir sociāla kopība, kas grupējas ap asinsradniecīgu kodolu, citiem – radniecīgu ģimeņu apvienība, kurām kopīgs pirmsencis u.tml. Lielāko tiesu pēctecība klanā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm (bērns piederīgs gan tēva, gan mātes klanam, un pieaugušam tam pašam jāizvēlas piederību). Līdz ar to izpratne, kas ir klans, var atšķirties un atšķiras laikā un sabiedrībā.
Literatūra par šo tēmu
- Winthrop R. H. Dictionary of Concepts in Cultural Anthropology. - N.Y., 1991.
- The Handbook of Sociocultural Anthropology. / Ed. James G. Carrier, Deborah B. Gewertz - Bloomsbury Academic, 2013, - 656 p. ISBN 9781847883841
- Gabriele Rasuly-Paleczek: Unterschied zwischen Lineage und Klan. // Einführung in die Formen der sozialen Organisation. Teil 2/5, Institut für Kultur- und Sozialanthropologie, Universität Wien, 2011, S. 72–73
- Nicola Terrenato. The Roman Clan: The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. // Journal of Interdisciplinary History. Volume 38, Number 3, Winter 2008, pp. 438-439.
- Smith C.J. The Roman Clan. The Gens from Ancient Ideology to Modern Anthropology. - Cambridge University Press, 2008, 408 p. ISBN 9780521102254
- Резник Ю. М. Введение в изучение социальной антропологии: Учебно-методическое пособие. - Москва, 1997.
- Рэдклифф-Браун А.Р. Метод в социальной антропологии. - Москва, 2001.
- Рэдклифф-Браун А.Р. Структура и функции в примитивном обществе. Очерки и лекции. - Москва, 2001.
Resursi internetā par šo tēmu
- Definitions of Anthropological Terms - Oregon State University
- Cultural Anthropology Terms - Palomar College
- A problem in kinship terminology - Deep Blue University of Michigan's
