Zengeri
fon Zengeri (von Sänger, von Saenger) - vācu izcelsmes (Saksija) vācbaltiešu muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās Kurzemes un Zemgales hercogistē, būdams hercoga Saksijas Kārļa (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni (Karls Ludvigs, Fridrihs Arnolds, Adelheide un Eulālija). Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". Apprecējās ar Ģertrūdi Šēnbergu (1762-1822). 1809. gadā Karls Johans fon Zengers no parādos ieslīgušā Georga Kristofa fon Meka pārņēma tā kreditors Liepupes muižu (juridiski Zengeri par Liepupes fideikomisas īpašniekiem kļuva 1829. gadā). 1855. gadā Karla Ludviga vecākais dēls Karls fon Zengers (1826-?) salaulājās ar Henrieti fon Zengeri (1832-1913), bet Fridriha Arnolda dēls Fridrihs Karls (1829-1895) - ar Šarloti Doroteju fon Aderkasu (1843-1916). Kopš 1887. gada Liepupes kungs un dzimtas galva bija Fridrihs fon Zengers (1860-1944). 1920. gadu agrārreformas procesā ģimenei atņēma tās lauku īpašumu, Liepupes muižu, vairākkārt atsavinot un mainot t.s. "neatsavināmo" daļu. XX gs. 30. gados ģimene pamatā dzīvoja Rīgā, Muitas ielā 2, neatsavināmo īpašuma daļu Liepupē - Jaunsproģus, - apsaimniekoja pārvaldnieks, bet mantošanas ceļā iegūtās Mūrnieku mājas iznomāja. 1939. gada rudenī līdz ar vispārējo vācbaltiešu izceļošanu, dzimteni bija spiesti atstāt arī visi fon Zengeru dzimtas pārstāvji. Dzimtas kapus Liepupē nopostīja vietējie iedzīvotāji 1960. gados.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mecenāts, Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības (Literärisch-praktische Bürgerverbindung) aktīvs loceklis un grāmatu vācējs Karls fon Zengers (1826-1892?); gleznotāja Lūcija fon Zengere (1861-1940); Rīgas līča piekrastes kravas un pasažieru kuģniecības attīstītājs, viens no redērejas "Pernigel" īpašniekiem Fridrihs fon Zengers (1860-1944).
