Budenbroki
fon Budenbroki (vc. von Buddenbrock, kr. фон Будденброки) - bruņniecības dzimta Prūsijā, Zviedrijā un Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1478. gadā avotos minēts Livonijas ordeņa vasalis Konrāds (Conrad Buddenbrock), bet dzimtas aizsācējs ir tā dēls Gotards (Gotthard von Buddenbrock). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1729. gadā Henrihs fon Budenbroks (Henrik Magnus von Buddenbrock, 1685.–1743.) ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1843. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem pārstāvjiem minami Vidzemes bruņniecības landmaršali: (1669.–1670.) Johans (Johann von Buddenbrock, † 1670.), (1730.–1737.) Kaspars Frīdrihs (Caspar Friedrich von Buddenbrock, † 1737.), (1800.–1803.) Vidzemes virstiesas tiesnesis un galma padomnieks, jurists Gustavs Johans (Gustav Johann von Buddenbrock, 1758.–1821.) u.c.
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā Baltijā bijušas Budenbrokas (Schujenpahlen), Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Taurupes (Taurup), Vecpiebalgas (Alt-Pebalg), Zaubes (Jürgensburg), Vibrokas (Sudden), Puikules (Puikeln), Ēveles (Wohlfart), Sprēstiņu (Spurnal), Lielā (Essenhof), Vērenes (Fehren), Zādzenes (Saadsen), Kliku (Kusemannshof), Jaunā muiža (Neuhof), Ungurpils (Schloß Pürkeln), Alojas (Allendorff), Gulberes (Gulbern), Gravas (Kohlhausen), Lazdonas (Lasdon), Skujenes (Schujen), Lodes (Lodenhof) u.c. muižas mūsdienu Latvijas teritorijā, Sargveres (Sarkfer), Kirdalas (Kirdal), Kivilas (Fegfeuer), Novas (Newe), Kuijas (Kui), Tūdas (Tuttomäggi), Silmsas (Silms), Lokutas (Teckel) u.c. muižas mūsdienu Igaunijas teritorijā.
Resursi internetā par šo tēmu
- Henrik Magnus Buddenbrock // Svenskt biografiskt handlexikon
- Henrik Magnus Buddenbrock // Nordisk familjebok
