Oboha

Oboha (mng. обох; kr. обок) – senmongoļu sabiedrībā dzimta: agnatna un eksogāma patriarhāla vairāku asinsradniecisku ģimeņu savienība, ar kopīgu centrālo apmetni (hurē), teritoriju (jurtu) un senču kultu. Raksturīgs ir jaunākā dēla kā tēva mantinieka īpašais statuss. AP X gs. sākās pakāpeniska obohu sašķelšanās atsevišķos ailos, saglabājot radneiciskās saites, taču dzīvojot atsevišķi, bet pati oboha pieņēma klana iezīmes.

Skat. arī: uluss, orda, hotons, jurta, hurē, aimaks, ails

Literatūra par šo tēmu

• Греков Б.Д., Якубовский А.Ю. Золотая орда и ее падение. - Богородский печатник: Москва, 1998 - 368 c. ISBN 5-89589-005-9

Resursi internetā par šo tēmu

• Жуковская Н.Л. Пространство и время в мировоззрении монголов. // Мифы, культы, обряды народов зарубежной Азии. М., 1986 (с. 118-135)