Uluss
No ''Vēsture''
Uluss (no mng. улс - "tauta, iedzīvotāji", an. ulus, vc. Ulus, kr. улус) - senmongoļu un tjurku nomadu tautās vadonības sabiedrībā pieņemts apzīmējums savienības saistītam vai noijona pārvaldītam dzimtu, klanu vai cilšu kopumam ar tā teritoriju (nuntuku, jeb jurtu). Ulusa saturu veidoja tieši cilvēki, nevis teritorija, kas varēja mainīties (teritorijas zaudēšana nenozīmēja ulusa bojā eju, bet ļaužu izklīšana nozīmēja, ka tas beidzis pastāvēt). Nevienam ulusam nepiederošie bija vienkārši "ļaudis" (irken).
Viduslaikos daliena Mongoļu impērijā, jaunajos laikos teritoriāli administratīva vienība dažos Osmanu impērijas un Krievijas impērijas apvidos.
Literatūra par šo tēmu
- Вовк И.В. Политическая история постмонгольских государств XIII-XVIII вв. : Джучидский и Чагатайский Улусы. - (2-е изд) Флинта; Москва, 2014. ISBN 978-5-9765-1933-6