Minjons

karaļa Henrija III minjoni

Minjons (no fr. mignon – mazais; an. mignon, vc. Mignon, fr. le mignon, kr. миньон) – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties vasalitātes attiecībām un parādoties absolūtisma aizmetņiem. Galmā minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, svītas locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt arī tam seksuālu baudu. Avotos daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml.

Literatūra par šo tēmu

• Nicolas Le Roux. La faveur du roi. Mignons et courtisans au temps des derniers Valois (vers 1547-vers 1589). – Champ Vallon, Seysse, 2001, ISBN 2-87673-311-0
• Jacqueline Boucher. Contribution à l'histoire du Duel des Mignons (1578) : une lettre de Henri III à Laurent de Maugiron. // Nouvelle revue du XVIe siècle, vol. 18, no 2, 2000, p. 113-126.

Resursi internetā par šo tēmu

• Contamine Philippe. Pouvoir et vie de cour dans la France du XVe siècle : les mignons. // Comptes rendus des séances de l'Académie des Inscriptions et Belles-Lettres, Année 1994, Volume 138, Numéro 2, pp. 541-554