Bīronu ģerbonis

grāfu Bīronu ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija

Bīronu dzimtas ģerbonis (an. Biron family coat of arms, vc. Biron Familienwappen, kr. фамильный герб Биронов) - 1633. gadā no Žečpospoļitas karaļa Vladislava IV (pol. Władysław IV Waza) Bīronu dzimta saņēma brīvkungu diplomu ar piešķirtā ģerboņa aprakstu: uz sausa zara tupošs melns krauklis, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta kroņa krauklis starp divām zīlēm.

Grāfa ģerbonis

1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu un attiecīgas izmaiņas ģerbonī: augšējā daļā parādījās zelta lauks ar iznirstošu Austrijas divgalvu ērgli. Palielinājās arī zīļu skaits pie kroņa, bet krauklis kļuva melns. 1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku Ravensbergas grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs.

hercoga ģerbonis

Hercogi lietoja četrdalīto Kurzemes un Zemgales hercogistes vairogu, kur vidusvairogā bija fon Bīronu ģerbonis, kā arī iepriekšējās dinastijas, fon Ketleru ģerboņa elementi. 1787. gadā hercogs Pēteris papildināja savu ģerboni ar deviņiem dalījumiem, pieņemot vairākus nupat nopirktās Sagānas hercogistes ģerboņa laukus (Sagānas pilsētas eņģeli, Glogavas hercogistes melno ērgli ar sudraba pusmēnesi uz krūtīm, Pernšteinas baronijas melno vērša galvu ar melnu riņķi nāsīs, Vartenbergas baronijas sarkano siju starp trim tādām pašām lodēm).