Štakelbergi
fon Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельберги, Штакельберги) – vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmie Štakelbergi ieradušies kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks barons Karls fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; ekonomists Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich fon Stackelberg); Vācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.
