Tranzē

fon Tranzē (von Transehe, kr. фон Транзе) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Zviedrijā un Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.

Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. Dižciltīgo kārtā dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē (Transehe von Roseneck, 1589–1615) par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku jeb Zviedrijas atzaru, savukārt Valeriuss Tranzē (Valerius von Transehe, 1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. Tā sadalījās divos atzaros:

• Vecvāles-Brenguļu atzars (von Transehe a.d.H. Sackenhof-Neu-Wrangelhof)
• Dzelzavas-Ērgļu atzars (von Transehe a.d.H. Selsau-Erlaa)

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: zinātnieks, ornitoloģijas aizsācījs Baltijā Nikolajs fon Tranzē (Nikolai Heinrich von Transehe; 1886-1969); vēsturnieks, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis Astafs fon Tranzē-Rozeneks (Alexander Georg Astaf von Transehe-Roseneck; 1865-1946);

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (Selsau), Kroņmuiža (Kronenhof), Vecvāles (Sackenhof), Ērgļu pilsmuiža (Schloß Erlaa), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Augulienas (Roseneck), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Ozolu (Ohselshof), Lamberta (Lambsdorfshof), Lēdmanes (Ledmannshof), Jaunelkšņu (Elkendorf), Biksējas (Wilkenpahlen), Olu (Ohlenhof), Cempmuiža (Zempen), Alsviķu (Alswig), Tūjas (Kragenhof), Nēķenu (Nötkenshof), Rēzakas (Rehsack), Karvas (Korwenhof) u.c. muižas.