Umaijadu dinastija

Umaijadi (الأمويون – al-ʾumawijūn vai أمية بنو – banū ʾumaija) – kalīfu dinastija t.s. Arābu kalifātā laikā no 662. līdz 750. gadam, un Pireneju pussalā (756-1031).

Arābu kalifātā:

• Muavija I (661-680)
• Jezīds I (680-683)
• Muavija II (683-684)
• Marvans I (684-685)
• Abdallahs ibn az-Zubairs (antikalīfs Mekā, 684-692)
• Abd ak-Maliks (685-705)
• al-Valids I (705-715)
• Suleimans (715-717)
• Omārs II (717-720)
• Jezīds II (720-724)
• Hišams (724-743)
• al-Valids II (743-744)
• Jezīds III (744)
• Ibrahims (744)
• Marvans II (744-750)

750. gadā kalīfs cieta sakāvi pilsoņu karā, dinastija tika gāzta, un pie varas nāca Umaijadu dinastija.