Vulfi
fon Vulfi (vc. von Wulff; kr. фон Вульф) - Livonijas vācbaltiešu muižnieku dzimta.
Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Zerbigales (Serbigall, mūsd. Cirgaļi jeb Aumeistari) muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimtas vecākā līnija - fon Vulfi no Cirgales (von Wulff a.d.H. Serbigall), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet karalis Kārlis XII piešķīri šai līnijai brīvkungu titulu.
Dzimtas jaunākā līnija - Vulfi no Mencenes, - aizsākās no Albrehta Georga fon Vulfa (1693.-1757.), kura dēlu Karlu Johanu dzimtas vecākās līnijas galva Fridrihs Karls fon Vulfs atzina par radinieku (Stammesvetter), t.i. atzina abu līniju asinsradniecību. Šai līnijai īpašumā bija: Taiwola (Taheva), Diedrikuell (?), Mentzen (Moniste), Saarahof (Saarde), Lennewarden (Lielvārde).
Ar 1725. gada Senāta ukazu bijušais Zviedrijas, bet nu Krievijas impērijas armijas atvaļinātais kapteinis Israels fon Vulfs no Parces muižas (von Wulff a.d.H. Parzemois, no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu, taču šis dzimtas atzars mūsdienās iznīcis.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Gaujienas (Adsel), Cesvaines (Sesswegen), Madonas (Madohn), Aizkujas (Aiskuje), Kraukļu jeb Gravendāles (Grawendahl), Bučauskas (Bukowiski), Raunas (Ronneburg), Srkaņu (Hendenfeld), Rūjienas (Rujen), Zaķu (Augustentahl), Grundzāles (Grundsahl), Ikšķiles (Uexkuellshof), Patkules (Gilsen), Jaunrozes (Neu-Rosen), repes (Treppenhof) u.c. muižas.
