Vietniecība

Vietniecība (kr. наместничество, vāc. Stattahalterschafte) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā kopš 1775. gada, un parasti aptvēra 2-3 guberņas. Vietniecību pārvaldīja vietvaldis ar ļoti plašām pilnvarām, t.sk. varu pār reģionā izvietoto karaspēku. 1796. gadā vietniecības tika likvidētas, taču atkal izveidotas impērijas iekarotajās Žečpospoļitas zemēs (1815.-1874.) un Kaukāzā (1844.-1883., 1905.-1917.).

Skat. arī:

• Kurzemes vietniecība
• Rīgas vietniecība
• Rēveles vietniecība

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 70. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Наместничество" в Большой Советской Энциклопедии
• Наместничество кавказское - Энциклопедия Брокгауза Ф.А. и Ефрона И.А. (1890 - 1916гг.)
• Кавказское наместничество на сайте Всемирный исторический проект Андрея Иванова