Averoess

Ibn Rušdijs Muhameds, lat. transkripcijā Averoess (1126.-1198.) filosofs un astronoms Kordovas kalifātā. Dzimis 1126. gadā Kordovā. Tēvs - muftijs, virstiesnesis. Guvis savam laikam lielisku izglītību, bijis draudzīgās attiecībās ar tādām izcilām personībām kā sūfistu Ibn Arabi un filosofiem Ibn Tufailu un Ibn Zuhru. Laikabiedru atzīts kā izcils zinātnieks, ieņēma augstus amatus galmā un dzīvoja te Seviļā, te Kordovā, te Marokā. Mūža otrajā pusē krita nežēlāstība, apvainots herēzē un Korāna mācības neievērošanā - ilgu laiku dzīvoja savos lauku īpašumos netālu no Kordovas, prom no sabiedriskās dzīves. 90. gados atkal atsaukts uz galmu un atguvis statusu. Miris 1198. gada 12. decembrī Marakešā. Divējādās patiesības koncepcijas piekritējs. Mācīja, ka matērija un kustība ir mūžīgas un nav neviena radītas, kā arī noliedza individuālās dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Averoesa komentāriem par Aristoteļa darbiem bija liela nozīme Eiropas filosofu iepazīstināšanā ar antīkās filosofijas mantojumu.

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 159. lpp.

---

• Гайденко В.П., Смирнов Г.А. Западноевропейская наука в средние века: Общие принципы и учение о движении. - Наука, Москва, 1989