Arhēgēts

Arhēgēts (sengr. ἀρχηγέτης, archēgetēs) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., Apolons) un valdnieki kā jaunu koloniju dibinātāji. Vēlāk augstākā amatpersona Spartā, augstākais karavadonis, neierobežots monarhs kara laikā. Historiogrāfijā bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi bija 2 arhēgēti. Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, apela to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). Arhēgēts piedalījās arī gerūsijas darbā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.

---

• Печатнова Л.Г. Кризис спартанского полиса. - Санкт-Петербург, 1999

Resursi internetā par šo tēmu

• Архагет - Энциклопедия Правотека
• Печатнова Л.Г. Политические структуры древней Спарты. Часть I. Спартанские цари. /Учебно-методическое пособие по спецкурсу, Под редакцией Э.Д. Фролова - Санкт-Петербург, 2006
• Спарта. Законодательство Ликурга. - Всемирная история