Hoencollernu dinastija
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 2. augusts, plkst. 07.12, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Brandenburgas-Prūsijas Hohencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern))
Hohencollerni (Hohenzollern) - vācu aristokrātu dzimta, veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.-1850.)
Satura rādītājs
Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)
- Burhards fon Collerns (Burchard von Zollern, ...-1061.), grāfs
- Fridrihs I fon Collerns (Friedrich I, Graf von Zollern, Maute, ...-1125.), grāfs
- Fridrihs II fon Collerns (Friedrich II, Graf von Zollern, ...-1142.), grāfs
- Fridrihs III fon Collerns (Friedrich I Graf von Nürnberg-Zollern, Friedrich III Burggraf von Zollern 1139.-1200.), burggrāfs
Franku Hohencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)
Švābijas Hohencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)
Hohencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) - jaunākais Švābijas Hohencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma - valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.
- Karls I, Hohencollerns-Zigmaringens (Karl I von Hohenzollern-Siegmaringen, 1839.-1914.), Rumānijas kņazs (domnitor) 1866.-1881. g.; Rumānijas karalis 1881.-1914. g.
- Ferdinands, Hohencollerns-Zigmaringens (Ferdinand von Hohenzollern-Siegmaringen, 1865.-1927.), Rumānijas karalis 1914.-1927. g.
- Mihajs, Hohencollerns-Zigmaringens (Mihai von Hohenzollern-Siegmaringen, dz. 1921. g.), Rumānijas karalis 1927.–1930. g., un 1940.-1947. g.
- Karls II, Hohencollerns-Zigmaringens (Carol II von Hohenzollern-Siegmaringen, 1893.-1953.), Rumānijas karalis 1930.-1940. g.
Brandenburgas-Prūsijas Hohencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern)
Brandenburgas Hohencollerni valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.-1918.), Prūsijas karalistē (1701.-1918.), Vācijas impērijā (1871.-1918.).
- Prūsijas Albrehts (Albrecht von Brandenburg-Preußen, 1490.-1568.), pēdējais Teitoņu ordeņa lielmestrs, Brandenburgas kūrfirsts.
- Fridrihs Vilhelms I, Hohencollerns (Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, 1688.-1740.), Prūsijas karalis 1713.-1740. g.
- Fridrihs II, Hohencollerns (Friedrich II Hohenzollern, 1712.-1786.), Prūsijas karalis 1772 .-1786. g.
- Fridrihs Vilhelms II, Hohencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1744.-1797.), Prūsijas karalis 1786.-1797. g.
- Fridrihs Vilhelms III, Hohencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1770.-1840.), Prūsijas karalis 1797.-1840. g.
- Fridrihs Vilhelms IV, Hohencollerns (Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern, 1795.-1861.), Prūsijas karalis 1840.-1861. g.
- Vilhelms I, Hohencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.-1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 18.01.1871.-09.03.1888. g.
- Fridrihs III, Hohencollerns (Friedrich III, Friedrich Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.-1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 09.03.1888.-15.06.1888. g.
- Vilhelms I, Hohencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.-1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 18.01.1871.-09.03.1888. g.
- Fridrihs III, Hohencollerns (Friedrich III, Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.-1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 09.03.1888.-15.06.1888. g.
- Vilhelms II Hohencollerns (Wilhelm II Hohenzollern, 27.01.1859.-04.06.1941.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 1888.-1918. g.
