Livonijas ordinācijas
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 18. marts, plkst. 07.39, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Livonijas ordinācijas (vidusl.lat. Ordinationes Livoniae) - 1589. un 1598. gadu Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III Vazas un Seima lēmumi par Pārdaugavas hercogistes pārvaldi un muižnieku privilēģijām. Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) teritoriju iedalīja 26 stārastijās, taču to skaits ik pa laikam mainījās. Agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa, viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis;
- Subkamerārijs - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus. Ar t.s. 1598. gada Otro Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) prezidiāti tika pārdēvēti par vaivadijām un pēc Lietuvas parauga sadalīti sīkāk poviatos (powiate). Valsts muižas bija apvienotas stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti jeb pilskungi. Noteica Polijas un Lietuvas muižnieku tiesisko vienlīdzību amatu un muižu iegūšanā, ierobežoja vācbaltiešu izcelsmes muižnieku privilēģijas (tie nedrīkstēja kļūt par stārastiem, netika apstiprināti pirms 1539. gadam saņemtie lēņi). Kara ar Zviedriju draudu ietekmē šos ierobežojumus atcēla.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
