Slēptā mongoļu vēsture

Slēptā mongoļu vēsture jeb Mongholyn niuca tobcijan (Монголын нууц товчоо - Moŋğolun Niuča Tobčaan)- visai drīz pēc Čingiz-hana nāves sarakstīts episks vēstījums par viņu un viņa dzimtu. Par „slēpto“ tā nosaukta tāpēc, ka sākotnēji tā bija domāta tikai dinastijas locekļiem un glabājās imperatora mantnīcā. Sarakstīšanas laiks nav zināms, taču pieņemts to datēt ar laiku ap 1240. gadu t.i. 13 gadus pēc Čingiz-hana nāves (pašā hronikā minēts, ka tā pabeigta „žurkas gadā“, t.i. 1240. g.). Paralēli folkloras sižetiem un mītiskajai ģeneoloģijai tajā sastopams arī liels daudzums ticamu ziņu.

Oriģināls gan ir gājis bojā, un nav zināms kādā valodā tā sarakstīta (uiguru/mongoļu, ķīniešu/mongoļu vai kādā citā rakstībā), taču saglabājušies noraksti. Diemžēl ķīniešu rakstveži pārrakstīja ne vienmēr korekti, strādājot, acīmredzot, ap dažādiem hronikas norakstiem, oriģinālu pārrakstīja ar ideogrammām, vadoties pēc t.s. starptradīcijas, un tikai tad pārtulkoja sarunvalodā. Līdz mūsu dienām saglabājies tikai tās pamatsižets ar nosaukumu Yuan chao bishi jeb Slēptais stāsts par Juaņu dinastiju (Ķīnas imperatoru dinastiju, kuru izveidoja Čingiz-hana pēcteči pēc 1279. gada).

Tikai XIX gs. krievu sinologs Kafarovs (mūks Palladijs) pārtulkoja tās tekstu krievu valodā. Šis fundamentālais darbs aizsāka arī citus rietumnieku tulkojumus kā, piemēram, francūža Pola Pelljo darbu, sāktu 1920. gadā, bet autora nāves dēļ nepabeigtu, vācieša Gaerniša tulkojumu, krieva Kozina tulkojumu un angļa Klīvsa nesen veikto darbu. Tai pat laikā arī daudzi Āzijas monglisti savos darbos pamatā balstās tieši uz Slēpto vēsturi (Liventjaņs, Čenjuaņs, Kanai Jasuzo) kā vissenāko un informācijas ziņā visbagātāko avotu, kaut arī sinologs Arturs Valeijs šo hroniku savulaik nosauca par “pseidovēsturisku romānu”, norādot, ka tajā minētos faktus nav iespējams ne apstiprināt, ne noliegt.

Slēptā mongoļu vēsture internetā:

Slēptā mongoļu vēsture

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt