Bīskaps

Bīskaps (lat. episcopus; no gr. episkopos - uzraugs) - agrīnajā kristietības periodā ticīgo draudzes vecākais; Katoļu Baznīcā pāvesta iecelts bīskapijas vadītājs.

Bīskapija - bīskapa vadīta Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kurā apvienotas kādā teritorijā esošās kristiešu draudzes - diacēze (gr. dioikēsis - pārvalde; Romas impērijā administratīvs apgabals, kurā ietilpa vairākas provinces). Austrumu Baznīcā - eparhija.

---

Arhibīskaps - virsbīskaps, reģionālo diacēžu kopuma - arhidiacēzes - vadītājs.

Elekts (lat. electus, no eligere - ievēlēt) - pāvesta izraudzīts, bet vēl nekonsekrēts bīskaps.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 331.-332. lpp.