Vikonts

Vikonts, burt. "vicegrāfs“ (lat. Vicecomitem, vāc. Vizegraf, fr. Vicomte, it. Visconte, angl. Viscount, port. Visconde, kr. Виконт) – no "vice“ (vietnieks, palīgs) + „graf“. Sieviešu dzimtē – vikontese. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp grāfa un barona tituliem, rangā līdzvērtīgs burggrāfa rangam, arī shire reeve (šerifs) statusam Anglijā.

Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats, taču ar laiku tie sāka saņemt lēnī zemes valdījumus – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. courtesy title tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai marķīza vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija vikonts).

Anglija

Britu pēru rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis Henrijs VI iecēla par vikontu Džonu Bomontu.

Lielbritānijā pēc courtesy title principa grāfu vecākajiem dēliem un titula mantiniekiem automātiski pienācās marķīza tituls.