Pērs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pērs (angl. Peer) ir augstākajai aristokrātijas piederošā statuss, kas apliecina tā īpašnieka sevišķas politiskās tiesības un priekšrocības. Anglijā kopš XIV gs. pie lordu kategorijas piederoša aristokrātijas titula īpašnieks, tiesīgs piedalīties Lordu palātas (House of Lords) darbā. Francijā - lielais karaļa vasalis ar padomdevēja tiesībām. Pērisms (angl. Peerage) kā atsevišķa muižniecības titulāra kategorija pastāvēja Francijā un pastāv Lielbritānijā. Statuss izveidojās pēc tam, kad Viljams I Iekarotājs kāpa Anglijas karalistes tronī un veica administratīvo reformu, sadalot valsti "manorās" (manor), t.i. feodālos valdījumos, kurus piešķīra valdījumā karalistes baroniem. Tos, kuru valdījumā bija vairākas manoras, sāka dēvēt par "lielbaroniem" (angl. greater barons). Tajā laikā sāka veidoties iekšējā gradācija, parastos baronus uz Karaliskās padomes sapulcēšanos aicinot šerifiem, savukārt lielbaroniem karalis uzaicinājumu sūtīja pats personīgi. Sākot ar 1254. gadu parastos baronus uz Karalisko padomi pārstāja aicināt, savukārt lielbaroni šīs tiesības sāka mantot. XIV gs. tika ieviesti hercogu un marķīzu rangi, XV gs. - izveidots vikonta tituls.

Pērisms Lielbritānijā

Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons. Skotijā piektā ranga pērs ir nevis barons, bet gan parlamenta lords, jo Skotijā, kuras aristokrātijas struktūra atšķiras no angļu varianta, barons nav pērs, bet vienkārši titulēts aristokrāts ar barona ranga valdījumu, vai arī mantojis titulu, kurš nav lords. Anglijas īpatnība vēl ir arī tāda, ka tituls attiecas tikai uz personu, nevis tā ģimenes locekļiem (tas attiecas pat uz karalisko ģimeni). Ja tiem nav sava titula, tad formāli kā ļaudis bez titula, tie pieskaitāmi vienkāršajiem ļaudīm, kaut arī pēc heraldiskajiem likumiem atbilst "džentrī" (Gentry) kārtai (mazā aristokrātija - baroneti, bruņinieki, skvairi, džentlmeņi - kas ir kā starpslānis starp pēriem un jomeniem - Yeomen, Yeomanry, - t.i. brīvajiem zemniekiem). Pēra statusu var piešķirt vai nu personai uz mūžu, t.s. mūža pēri (to ļauj divi likumi: 1876. gada Likums par likumdošanas apelāciju - Appellate Jurisdiction Act - un 1958. gada Akts par mūža pēriem), vai arī ar rakstisku patentu piešķirt titula pārmantojamību, t.s. mantojuma pēri.

Pēru tituliem ir divi pamatveidi: rangs "kas" (Rank Name) un rangs "no kurienes" (Rank of Name), t.i. titula nosaukumā var būt dzimtas uzvārds vai valdījuma nosaukums. Piemēram:

  • augstākie pēri vienmēr būs "no kurienes", piemēram: Ričards, Jorkas hercogs (Richard, Duke of York);
  • grāfi un marķīzi ar mantojamajiem tituliem (kaut tie cēlušies no valdījuma nosaukuma) biežāk izmanto dzimtas dinastijas uzvārdu "kas", piemēram: Henrijs Tjudors, grāfs no Ričmondas (Henry Tudor, Earl of Richmond); izņēmumi ir, ja titulā minētais valdījums nav pakļauts Lielbritānijas kronim, kad "no kurienes" formas vietā lieto formā "kas", piemēram, marķīzs Duro (Marquess Douro), nevis Duoro marķīzs (Marquess of Douro), jo Duro upe atrodas Portugālē un sen vairs nav Lielbritānijas karaļnama vasaļmarķizāts;
  • vikonti un baroni lieto "kas" variantu, piemēram, vikonts Montgomerijs (Viscount Montgomery), bet ir arī nianses, kad valdījuma nosaukums aizstāj uzvārdu, piemēram, Folklendu vikonts tiek dēvēts par "vikontu Folklendu".

Dažkārt, it sevišķi baroniem un vikontiem, valdījuma un tā teritoriālās piesaistes nosaukumi nāk klāt pie pēra pamattitula, piemēram: vikonts Montgomerijs, Alameins Hindheds no Oksfordas grāfistes (Viscount Montgomery of Alamein, of Hindhead of County of Oxford) kur informācija pēc pirmā komata nav titula sastāvdaļa, bet tikai paskaidrojošs teksts.

Apvienotās karalistes pērisms atšķiras, atkarībā no reģiona un vēsturisko tradīciju konteksta:

  • Anglijas pērisms (Peerage of the England) attiecas uz tituliem, kas radušies Anglijā pirms 1707. gada Akta par apvienošanos.
  • Skotijas pērisms (Peerage of the Scotland) attiecas uz tituliem, kas radušies Skotijā pirms 1707. gada Akta par apvienošanos. Pēc apvienošanās pastāvēja vienošanās, ka ne visi skotu pēri būs tiesīgi piedalīties Lordu palātas darbā. Skotijas pērus Londonā pārstāvēja 16 "pēri pārstāvji". 1963. gadā visiem skotu pēriem tika atļauts būt Lordu palātā.
  • Īrijas pērisms (Peerage of the Ireland) attiecas uz tituliem, kas radušies Īrijas karalistē pirms 1800. gada Akta par apvienošanos, kā arī dažus titulus, kas ieviesti pēc tā. Pēc apvienošanās pastāvēja vienošanās, ka tāpat kā Skotijas pērus, Īrijas pērus Londonā pārstāvēs 29 "pēri pārstāvji".
  • Lielbritānijas pērisms (Peerage of the Great Britain) attiecas uz tituliem, kas radušies Lielbritānijas karalistes laikā (1707.-1801.)
  • Apvienotās karalistes pērisms (Peerage of the United Kingdom) attiecas uz tituliem, kas radušies pēc 1801. gada.

Pērisms Francijā

Francijā pastāvēja sava, kontinentālā pērisma sistēma. Pēri bija lielie karaļa vasaļi ar padomdevēja tiesībām. XII gs. bija 6 laicīgie un 6 klēra pēri. No 1297. gada laicīgo pēru skaits palielinājās, sākumā uz karalisko prinču iekļaušanas rēķina, pēc tamiesaistot arī citus augstākos muižniecības pārstāvjus - 1791. gadā, kad pērisms Francijā tika likvidēts, valstī bija 38 pēri. (1814. g. pērismu Francijā atjaunoja, taču 1848. gadā likvidēja pavisam).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 18. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pērs&oldid=6548"