Nobiļi

Nobiļi (lat. nobilis - dižciltīgs, ievērojams) - 1. augstākie senatori no patriciešu un plebeju ievērojamākajām dzimtām, bijušo konsulu pēcnācējiem Senajā Romā]] t.s. republikas laikā. Īpatnējs aristokrātijas slānis, kas izveidojās IV-III gs.p.m.ē., daļēji aizvietojot agrāko patriciātu. Nobiļi nedrīkstēja nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, bet vēlāk tā bija lielgruntnieku kārta. Piederība nobilitātei bija mantojama, pie kam par nobiļiem uzskatīja nevis augstākos maģistrātus (vēlāk konsulus), bet gan to pēcnācējus, kuri varēja pierādīt savu izcelsmi. T.s. impērijas laikā nobiļi kā kārta zaudēja savu nozīmi un II gs. bija palikušas tikai dažas nobiļu dzimtas. 2. Augstākā muižniecības apzīmējums (angl. nobility) Lielbritānijā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp.

---

• Karl-Joachim Hölkeskamp. Die Entstehung der Nobilität: Studien zur sozialen und politischen Geschichte der römischen Republik im 4. Jhdt. V. Chr. - F. Steiner Verlag Wiesbaden, 1987, ISBN 3515046216, ISBN 9783515046213