Dzenbudisms

Dzen jeb dzenbudisms - viens no budisma virzieniem. Izveidojies Ķīnā VI gs. (t.s. čaņ budisms) kā indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu pasaules uztverē. Par pamatlicēju tradicionāli tiek uzskatīts Bodhidharma, kurš 526. gadā ieradies ķīniešu zemēs no Indijas. Izplatīts Korejā, Japānā, Indoķīnā. Atšķirība, ka koncepcijas pamatā ir "acumirklīga apskaidrība" (jap. satori), kas var ļaut īstenot Astoņjoslu Ceļu vienā mirklī - tas ir dzen sekotāju ideāls, ko sasniedz retais. Idejas pamatā ir doma, ka katrs cilvēks jau ir dzimis apskaidrots, taču dzīves laikā apaudzis ar sabiedrības uzspiestām normām, konvencijām un definīcijām - to visu atmetot, var "atbrīvot sevī bērnu" (vai arī radīt jaunu masku, atbilstoši savai sapratnei, kādam jābūt šim "brīvajam bērnam", t.i. ieslīgstot vēl dziļāk vilšanos pilnajā sansaras ratā).

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 95. lpp.
• Fromms Ērihs. Psihoanalīze un dzenbudisms. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2002. 120 lpp. ISBN 9984226778
• Roberts Pirsigs. Dzenbudisms un motociklu tehniskās apkopes māksla. - Atēna: Rīga, 2005. 492 lpp. ISBN 9984340929